Kas ir oglekļneitralitāte, un kā šo mērķi sasniegt līdz 2050. gadam?
Ar Eiropas Klimata aktu ES apņemas līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti. Ko tas nozīmē praksē?
Klimata pārmaiņas jau tagad skar visu pasauli, un ekstremāli laikapstākļi, piemēram, sausums, karstuma viļņi, spēcīgs lietus, plūdi un zemes nogruvumi, ir vērojami arvien biežāk arī Eiropā. Straujo klimata pārmaiņu dēļ paaugstinās jūras līmenis, palielinās okeānu paskābināšanās un sarūk biodaudzveidība.
Lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija — Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ieteiktajai drošajai robežvērtībai — līdz 21. gadsimta vidum ir būtiski panākt oglekļneitralitāti. Šis mērķis ir noteikts arī Parīzes nolīgumā, kuru parakstījušas 195 valstis, tostarp ES.
2019. gada decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu — plānu, kura mērķis ir panākt, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla. Šis mērķis tiks sasniegts, izmantojot Eiropas Klimata aktu, ar kuru klimatneitralitāti iestrādās saistošos ES tiesību aktos.
Lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi - temperatūras kāpuma ierobežošanu [..], Puses vēlas panākt, ka pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas maksimums iestājas pēc iespējas drīzāk [..], un to, ka pēc tam emisijas līmenis tiek strauji samazināts saskaņā ar labākajām pieejamajām zinātnes atziņām, tādējādi gadsimta otrajā pusē panākot līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no dažādiem avotiem un to piesaisti dažādās piesaistītājsistēmās[...].
Kas ir oglekļneitralitāte?
Oglekļneitralitāte ir līdzsvars starp oglekļa emisiju un atmosfērā esošā oglekļa absorbēšanu oglekļa piesaistītājsistēmās. Oglekļa oksīda izvadīšanu no atmosfēras un uzglabāšanu sauc par oglekļa sekvestrēšanu jeb piesaisti. Lai panāktu neto nulles emisiju līmeni, visas pasaules siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas būs jālīdzsvaro, izmantojot oglekļa piesaisti.
Oglekļa piesaistītājs ir sistēma, kas absorbē vairāk oglekļa, nekā to emitē. Galvenās dabiskās oglekļa piesaistītājsistēmas ir augsne, meži un okeāni. Saskaņā ar aplēsēm dabiskie oglekļa piesaistītāji ik gadu absorbē no 9,5 līdz 11 gigatonnām oglekļa dioksīda. 2021. gadā pasaules oglekļa dioksīda emisijas apjoms sasniedza 37.8 gigatonnas.
Uzzini, kā Eiropas Savienība vēlas efektīvāk izmantot mežus kā oglekļa absorbētājus.
Neviens mākslīgais oglekļa piesaistītājs līdz šim nav spējis absorbēt oglekli no atmosfēras tādā daudzumā, lai varētu apturēt globālo sasilšanu.
Dabiskajās piesaistītājsistēmās, piemēram, mežos, uzkrātais ogleklis nonāk atmosfērā meža ugunsgrēku, zemes izmantošanas maiņas vai mežizstrādes rezultātā. Tāpēc klimatneitralitātes panākšanas nolūkā ir svarīgi mazināt oglekļa emisiju.
Oglekļa emisijas izlīdzināšana
Samazināt emisiju un panākt oglekļneitralitāti var arī, kompensējot vienā nozarē radīto emisiju ar tās apjoma samazināšanu citā nozarē. To var panākt, ieguldot atjaunojamā enerģijā, energoefektivitātē vai citās tīrās zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās. Viens no oglekļa emisijas izlīdzināšanas sistēmas piemēriem ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS).
Vēl viens emisijas samazināšanas sistēmas piemērs ir Eiropas Savienības oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas piemērotu oglekļa cenas importētām precēm no valstīm, kuras īsteno mazāk vērienīgus pasākumus klimata jomā. Tam būtu jāpalīdz novērst oglekļa emisijas pārvirzi, atturot no ražošanas pārorientēšanās uz valsti, kurā siltumnīcefekta gāzu emisijas noteikumi nav tik stingri. Komisijai 2021. gadā būtu jānāk klajā ar priekšlikumu šīs oglekļa nodevas ieviešanai.
ES mērķi
Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot vērienīgu klimata politiku. Zaļā kursa satvarā ES ir noteikusi par mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo kontinentu, kur absorbētās CO2 emisijas apmērs ir tikpat liels, cik saražotās emisijas apmērs. Šis mērķis tika padarīts juridiski saistošs Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gadā pieņemtajā Klimata aktā. Eiropas Savienības noteiktais mērķis emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam tika palielināts no 40% līdz 55%.
ES pašlaik pārskata vecos tiesību aktus un pieņem jaunus likumus, kas palīdzēs sasniegt 2030. gada mērķi samazināt emisijas par 55%. Tiesību aktu pakete ir pazīstama kā "Gatavi mērķrādītājam 55%", un tajā citu starpā ir iekļauti noteikumi par emisiju tirdzniecību, valstu emisiju samazināšanas mērķiem, oglekļa atdalīšanu zemes izmantošanas sektorā un transporta emisijām.
Uzziniet vairāk par to, kā ES palīdz samazināt CO2 emisijas
Papildu informācija
- Īsumā: Eiropas Klimata akta pieņemšana
-
(atvērt jaunā cilnē)
Vēlreiz noskatieties mūsu Facebook Live interviju ar Vides komitejas priekšsēdētāju Pascal Canfin
-
(atvērt jaunā cilnē)
Eiropas Komisija: zaļais kurss
